Pirms neilga laika saņēmu piedāvājumu patestēt jauno Samsung bezspoguļu fotokameru ar maināmajiem objektīviem NX-30, ko šķita interesanti pamēģināt. Papildus vienojāmies, ka viedokļu daudzveidībai to darīsim vairāki fotogrāfi – “Digital Guru” pasniedzēji un būs iespēja iegūt pamēģināšanai vairākus fiksētā fokusa garuma objektīvus, lai varētu novērtēt sistēmu pilnvērtīgāk. Tā kā fotokameru skaits bija mazāks un atvēlētais laiks īsāks par sākotnēji cerēto, tad pārbaudes fotografēšanu pārmaiņus veicām trijatā: Raimo Lielbriedis, Andris Eglītis un es. Šeit būs mana un Raimo viedokļu apkopojums.
Tehniskie dati.
Fotoaparāta tehnisko specifikāciju viegli atrast pašu Samsung lapā, šeit tikai dažas īpašības:
– ļoti augstas (20.3MP) izšķirtspējas CMOS APS-C sensors (kas nav tik pašsaprotami kompaktās sistēmas kamerām)
– ISO 100 – 25600
– slēdža ātrums 1/8000 sek. – 30 sek.
– kombinētā (fāzes noteikšanas un kontrasta) autofokusa sistēma
– iebūvēts elektroniskais skatu meklētājs ar maināmu skata leņķi un ar automātiskas pārslēgšanās sensoru – atlokāms un pagriežams LCD ekrāns ar skārienjutīgu virsmu
– krāsu telpas: sRGB un Adobe RGB
– failu formāti RAW (.SRW), kā arī trīs dažādu kompresijas pakāpju JPEG
– iebūvēta zibspuldzu, kā arī iespēja pievienot ārējo zibspuldzi
– bezvadu tīkla savienojumi ar iespējām saglabāt attēlus datorā vai mākoņvidē, kā arī saslēgt kameru ar telefoniem un planšetēm attēlu tūlītējai saglabāšanai kā arī kameras vadībai no mobilajām ierīcēm, NFC atbalsts (sīkāku apskatu par NFC latviešu valodā var lasīt Kristapa blogā)
– izmēri 127 x 95.5 x 41.7mm
– svars 375g (bez baterijas)
– komplektā iekļauts Adobe Photoshop Lightroom 5.
Pirmais iespaids.
Paņemot rokās, patīkami pārsteidza ergonomija – bija ērti un netraucēja mazais izmērs. Arī vizuāli patīkama sajūta un skaidrs, ka tādu, īpaši salikumā ar kādu no “plakanajiem” objektīviem, viegli ņemt līdz jebkur, nejūtot apgrūtinājumu. Raimo vērtējums šajā sakarā: “Samsung NX30 lieliski atbilst manam priekšstatam par fotoaparātu, ko vienmēr var paņemt līdzi. Korpusa un objektīvu mazie gabarīti ļauj tos viegli pārnēsāt jebkurā nelielā somā.“
Patiesi iepriecināja pilnībā atlokāmais un pagriežamais LCD ekrāns, kas nozīmē daudz ērtāku darbošanos “vardes perspektīvas” uzņēmumos vai arī no augstāka skatupunkta jebkurā kameras stāvoklī. Tā ir ļoti liela ērtība strādājot ar statīvu un esmu pieradis to izmantot arī savā ikdienas darbā ar Olympus kameru. Nevienai citai jaunajai sistēmai šīs iespējas pagaidām nav (pat kvalitātes “flagmaņiem” Olympus OM-D E-M1 un FujiFilm X-T1). Ekrāna gaišums lielākajā daļā situāciju ir pietiekams attēla novērtēšanai. Krāsu atbilstība pilnībā apmierinoša, bet krāsu piesātinājums ekrānā ir lielāks par patieso rezultātu.
Izvelkams un paceļams elektroniskais skatumeklētājs. Arī šī funkcija ir jaunums, pie tam samērā ērts, jo palīdz situācijās, kad nepieciešams uzņemt no zema skatupunkta un apkārtējās gaismas spilgtums neļauj kontrolēt attēlu LCD ekrānā. Jāpiebilst, ka šī gan ir vieta, ko gribētos uzlabot – XGA izšķirtspēja neļauj kvalitatīvi kontrolēt asumu un īsti nepalīdz arī asuma robežu rādītāji (focus peaking).
Kameras vadība.
Vadības pogas izvietotas ērti un, pēc nelielas pierašanas, nav problēmu tās lietot nemeklējot un neskatoties. Nedaudz pietrūkst otrā “ritenīša” priekšpusē, tomēr arī to var pieciest. Katrā ziņā gandrīz visas svarīgākās funkcijas ir izceltas ārā no izvēlnes un, izmantojot Fn pogu, ātri var atvērt izvēlni ar biežāk iestatījumu maiņai. Pie tam, visiem jaunākajiem objektīviem ir iebūvēta īsā izvēlne i-Function, kurā, nospiežot pogu un griežot asuma iestādīsānas gredzenu, pēc izvēles var ātri mainīt slēdža ātrumu, objektīva atvēruma vērtību, ekspozīcijas korekciju un ISO jutību. Jāteic, ka šo gan tikai pamēģināju, tomēr īsajā lietošanas laikā regulāri par to piemirsu un tiku galā ar “parastajām” kameras vadības metodēm.
Darbība
Patīkamākais lietošanas sakarā bija kompaktums un nelielais svars.
Raimo vērtējums, kuram varu tikai pievienoties: Korpusa un objektīvu mazie gabarīti ļauj tos viegli pārnēsāt jebkurā nelielā somā. Fotoaparāta vadības slēdži un izvēlnes monitorā ir pietiekami intuitīvas. Tas noteikti patiks lietotājam, kas nemīl lasīt instrukcijas. Iepazīstoties ar instrukciju nācās secināt, ka tulkojumi no svešvalodām latviski šāda rakstura izdevumos nav uzlabojušies. Taustiņu izvietojums ļauj fotografēt nenoņemot fotoaparātu “no acs”. Visa fotoaparāta vadībai vajadzīgā informācija ir redzama gan skatumeklētājā, gan monitorā. Vienīgā neergonomiskā detaļa ir objektīva vāciņš. Ir jāvingrinās to noņemt un uzlikt katru reizi nenometot zemē.
Pat ar lielāko no testēšanai iedotajiem objektīviem, 85mm F1.4, kamera bija viegla un pietiekami labi balansēta. Pirmais objektīvs, kuru pievienoju kamerai, bija ļoti kompaktais 16mm F2.4, kuru pēc pamēģināšanas pat negribējās ņemt nost – mazs un patiešām kvalitatīvs, pie tam ar ļoti minimālu attēla kropļojumu.
Pirmais attēls ar šo kameru (šis un citi piemērattēli ir JPEG faili bez papildapstrādes, tādi, kādus tos iegūstam no kameras vai Adobe Camera RAW konvertācijas). ISO200, 16mm (crop faktors 1.5, tā kā patiesībā 24mm), F8.0, 1/60s
NX-30 kopumā strādā ātri, kaut reizēm veidojās samērā ilga aizture un radās sajūta, ka kamera nedaudz “ķeras” (pamatā tas bija nepietiekamas gaismas situācijās). Vairākkārt tā patiešām “uzkārās” un nācās ņemt ārā bateriju kameras “atdzīvināšanai”. Pieļauju, ka ar kameras programmatūras atjauninājumiem šī problēma izzudīs. Autofokuss praktiski vienmēr strādāja precīzi un ātri. AMOLED ekrāns bija ērti lietojams gandrīz visās situācijās, tā kā elektronisko skatu meklētāju izmantoju salīdzinoši reti.
Nedaudz lielāki iebildumi radās lietojot kameru attālinātās vadības režīmā. Tīkla izveidošana un kameras–planšetdatora sapārošana notika automātiski, ja arī ne ļoti ātri, tad vienkārši, neprasot īpašu iedziļināšanos vai prasmes. Kameras vadībai izmantoju Samsung planšetdatoru Galaxy Note Pro SM-P900 un AppStore pieejamo programmu Samsung SMART CAMERA. Fotografējot veidojās samērā ilga aizture, kā arī attēls planšetdatora ekrānā bija redzams tumšs un sliktā izšķirtspējā. Kameras kontroles funkcijas bija ierobežotas, tomēr attēlus uzņemt un iegūt vēlamo rezultātu izdevās.
Objektīvi
Izmēģināšanai ieguvām vairākus Samsung NX sistēmas objektīvus:
16mm F2.4
30mm F2.0
45mm 2D/3D F1.8/2.8
60mm F2.8 Macro OIS
85mm F1.4
Raimo par viņa izvēlētajiem objektīviem: Abi objektīvi, 16mm F2.4 un 30mm F2, kas bija manā rīcībā, ir lieliski. Nepētot sīkāk un nemeklējot grūti pamanāmas kvalitātes atšķirības, var teikt, ka ar šiem objektīviem var fotografēt jebkādos apstākļos. Visā fotografēšanas gaitā netiku novērojis nevienu automātiskās fokusēšanas kļūdu, pat ne vājā apgaismojumā. Pilnīgi atverot diafragmu objektīvu asuma kvalitāte būtiski nesamazinās. Vienīgais minitrūkums 30mm objektīvam ir neliels “soft” efekts fotografējot ar F2. Jāatzīst, ka tā ir vizuāli visai specifiska parādība, ko lietotājs varētu novērtēt kā zināmu “bonusu”. Fokusēšanas vietā asuma kvalitāte šādā gadījumā necieš. Bokē (bokeh) 30mm objektīvām ir ļoti izteikts un pilnībā atbilst ļoti prasīga fotogrāfa priekštatiem. Objektīvu ģeometrija ir nevainojama. Attēli, kas uzņemti ar 16mm objektīvu ir pilnībā lietojami arī bez objektīva profila piemērošanas rediģēšanas programmās, kas ir diezgan liels retums platleņķa objektīviem.
Neasā daļa kopumā izskatās labi, vienīgi jūtama neliela kopējā “elektriskā netīrība”, kas pie augstākas jutības pastiprinās
To pašu varu teikt arī par pārējiem, kurus izmēģināju. Arī garākajiem objektīviem (šeit domāju 60mm Macro un 85mm) ļoti labs/labs plastiskums līdz objektīva atvērumam 5.6.
Diafragmējot vairāk, fons kļūst manāmi “raibāks”. Negaidīti labs izrādījās arī 45mm objektīvs, kuram kā papildu pievienotā vērtība bija piešķirta man grūtāk novērtējamā 3D funkcija. Savukārt 85mm objektīvam vienīgi pie pilnīgi atvērtas diafragmas nedaudz sāka “pietrūkt” asuma. Ar 60mm F2,8 macro bija nelielas grūtības un neērtības, mēģinot iestādīt asumu tieši uz vēlamo punktu, fotografējot tuvplānus. Bet tā nav unikāla parādība tikai šai kamerai, svarīgi, lai tas vispār būtu izdarāms.
Nedaudz pacīnoties, iespējams “trāpīt” asumu arī uz mazu kukainīti. ISO200, 60mm, F3.5, 1/200s
JPEG vs RAW jeb failu kvalitāte.
Vispirms Raimo viedoklis (Raimo visu fotografēja automātiskajā režīmā, lai pārbaudītu kameras uzvedību dažādās situācijās): Fotografējot izvēlējos saglabāt gan RAW, gan JPG failus. Apskatot tos sīkāk ar Adobe Lightroom nākas secināt, ka fotoaparāta ģenerētais JPG ir pilnībā kvalitatīvs un lietojams bez nekādas papildus apstrādes. Izvēloties katra gaumei atbilstošas attēla korekcijas tieši fotoaparātā, noteikti varētu paļauties uz fotoaparāta “viedokli”, un RAW failu nesaglabāt. Jūtami kvalitātes zudumi tādā gadījumā neparādītos. Tas noteikti patiks lietotājam, kas nav iecienījis ilgu sēdēšanu pie datora ekrāna. RAW faili, savukārt, ir diezgan elastīgi gan toņu, gan krāsu ziņā. Spilgtuma intervāls, ko iespējams kvalitatīvi uzņemt ir iespaidīgs. Ja nu tas tomēr izrādījies par lielu un attēlā ir redzamas pilnīgi baltas vai melnas vietas, tad visas kritisko toņu pārejas saglabājas līdzenas, bez neglītām robežām. Kā nelielu kvalitātes trūkumu varētu minēt elektroniskajiem trokšņiem līdzīgu struktūru, kas datora ekrānā saskatāma pat pie ISO200. Fotografējot ar augstām jūtībām tā verētu būt problēma gadījumā, ja autors vēlētos izgatavot liela formāta attēlu uz papīra. Ja attēls nepamet datorvidi un ir ieraugāms vienīgi ekrānā, šo aizrādījumu var ignorēt.
Arī es intereses pēc fotografēju abos formātos vienlaicīgi. Secinājumi līdzīgi, tomēr man ne vienmēr šķita labi paļauties uz kameras apstrādāto rezultātu (JPG). Spilgtākās krāsas tā zināmā mērā “ignorēja”, kas savukārt RAW failā bija manāmi dzīvākas.
Kreisajā pusē kameras ģenerētais JPEG, labajā – Adobe Lightroom 5.5 konvertēts RAW fails
Kopumā izskatās, ka JPEG apstrādes algoritmam ir dots uzdevums paaugstināt kopējo blīvumu, tomēr pie kontrastainākas gaismas tas mēģina “glābt” arī tumšās vietas.
ISO200, 60mm F/4.5. Pa kreisi JPEG, pa labi RAW
Nedaudz pāreksponēts attēls, kurā var labi redzēt, kā darbojas kameras JPEG (pa kreisi) ģenerēšana
Tas, kas iepriecina, ir augstā izšķirtspēja, nezaudējot sīko detaļu kvalitāti, kuru var padarīt perfektu ar pavisam nelielu apstrādi.
ISO100, 45mm 2D/3D, F5.6
Attēla labās malas fragments (divreiz uzspiežot uz attēla, varēsiet redzēt izmērā 1:1)
ISO jutība. Daudzus interesējošā lieta – ar kādu augstāko jutību vēl var puslīdz nesodīti strādāt. Varu teikt, ka riska robeža, darbojoties tikai ar JPEG, ir starp ISO1600 un ISO2000 (pie nosacījuma, ka attēls ir pareizi eksponēts). Mēģināju līdz ISO3200 (šī vērtība ir arī ISO Auto robeža), kur RAW formāts vēl bija gluži labs. Neliels krāsu diapazona zudums un trokšņi, tomēr ne tādi, kurus nevarētu novērst ar nelielu apstrādi. Savukārt JPEG pie šīs jutības, manuprāt, ir nelietojams (manāmas problēmas parādījās jau pie ISO2500).
ISO3200, 60mm, F8.0, 1/40s, RAW fails, atvērts Adobe Lightroom 5.5
apskatot tuvāk redzam lielu atšķirību starp to, ko sastrādājusi kamera ar JPEG un to, kā izskatās RAW fails bez trokšņu mazināšanas:
Augšā fragments no kameras JPEG, apakšā Adobe Lightroom 5.5 RAW
Īss kopsavilkums. Raimo vērtējums: Samsung NX30 ir rekomendējams tiem fotogrāfiem, kas mēdz fotografēt visdažādākajos apstākļos un vienmēr. Tā būtu lieliska izvēle ceļojumos, kad svaram un gabarītiem ir nozīme. Ja vizuāli salīdzinātu Samsung NX30 ar profesionāliem milžiem, tas izskatītos nedaudz nenopietns, tomēr… Tiem fotogrāfiem, kas koncentrējas rezultāta sasniegšanai, Samsung NX30 izvēle neliktu vilties.
Manuprāt labo lietu šajā kamerā ir pietiekami daudz, lai apsvērtu tādas iegādi. Ja tās cena iekļaujas zem FujiFilm X-T1 un Olympus OM-D E-M1 (pagaidām nezinu kameras un objektīvu reālo cenu) un budžets nav neierobežots, tad NX-30 droši varētu tikt izskatīta kā alternatīva šīm sistēmām, jo labās ziņas ir vairākas: neliels izmērs, viegla (bet ar metāla korpusu), augsta izšķirtspēja, ātrs un uzticams autofokuss, labi nostrādāti un kvalitatīvi objektīvi, kvalitatīvs AMOLED displejs (tiem, kuriem tas šķiet būtiski, arī ar skārienjutīgu virsmu), izvelkams un paceļams iebūvētais elektroniskais skatu meklētājs ar automātisku pārslēgšanās sensoru, iespēja kameru vadīt attālināti, kā arī tūlītēji saglabāt attēlus caur bezvadu tīklu datorā/planšetē/telefonā vai Samsung mākoņvidē, ērta un samērā intuitīva lietošana un vairāk kā pietiekama kvalitāte pat prasīgiem lietotājiem.
Ne tik labās lietas: samērā zema skatu meklētāja kvalitāte, reizēm neliela aizture fotografēšanas laikā (izteiktāk tas jūtams nepietiekamas gaismas apstākļos), fotografējot JPEG formātā, ieteicams lietot jutību līdz ISO1600.
Man nav viedokļa par šīs kameras video daļu, jo šajā jomā es varētu pateikt tikai patīk/nepatīk, tā kā ar filmēšanu nekad neesmu nodarbojies. Tomēr, zinot, ka kameras testēs arī citi fotogrāfi, droši vien kādam būs profesionāls viedoklis arī par to.
Kopumā mans vērtējums – ļoti labi!
Filed under: Fotogrāfija, Tehnoloģijas Tagged: fotoaparāti, Samsung NX-30, tests
